Recenzija par Džakomo Pučīni operas "Turandota" atjaunojumu 2011. gadā
Šosezon pēc ilgāka laika atjaunots viens no LNO klasiskajiem iestudējumiem Turandota. Spēcīgs šā iestudējuma trumpis ir Kristīnes Gailītes Liu-sievišķīgi nobriedusi un apzināti pašaizliedzīga ,tembrāli dzidra un aizkustinoša pēdējā ārijā Tu che di gel sei cinta (kuras vārdu autors ,starp citu,esot pats Pučīni.)
Lauma Mellēna, Neatkarīgā Rīta avīze, 5.05.2011


Recenzija par Ērika Ešenvalda operas "Augļu koks ir Jāzeps" pirmizrādi 2007. gada Rīgas Operas festivālā
Taču spēcīgāko pārdzīvojumu izraisa soprāna Kristīnes Gailītes (Asnāte) metāliskais un reizē maigais tembrs un laikmetīgajā vokālajā kamermūzikā noslīpētā vokālā tehnika izvērstajās melodijās, kas atklāj Asnātes sievišķīgo pakļāvību un vienkāršo, bet ļoti skaidro patriarhālās sabiedrības modeli, kur vīrietis ir kungs, bet sieviete - padevīga un mīloša kalpone.
Lauma Mellēna, Neatkarīgā Rīta avīze

Recenzija par Latvijas Nacionālās operas viesizrādēm Meksikā no 2006. gada 3.-14. decembrim.
Kristīne Gailīte pārsteidza publiku ar izcilu Rozīnas kavatīnes „Una voce poco fa” interpretāciju no Rosīni operas „Seviljas bārddzinis”.
Rikardo Pačeko, La Cronica

Recenzija par Volfganga Amadeja Mocarta operas „Idomenejs” izrādi Igaunijā, 2006. gada 1. oktobrī.
Reti gadās tāda ietilpīga darba uzvedumā tik ļoti „vienā laivā sēdoši” izpildītāji. Vispirms vēlētos atzīmēt izteikti ar izpratni dziedātos rečitatīvus, kuri ir darbības nesēji – virzītāji. Sevišķi niansēm bagāti un krāšni tie bija Kristīnei Gailītei un Juhanam Trallam. Pēc Mocarta gribas Ilias loma ir maiguma un uzticības iemiesojums un apbrīnas vērta bija Kristīnes Gailītes prasme savu ar diezgan metālisku spīdumu apveltīto koloratūru iekrāsot tik maigu. Dabīgi tas izdodas tikai dvēseliski bagātas un augstas dziedāšanas kultūras gadījumā. Sevišķi skaista bija 2. cēliena ārija „Se il padre perdei”. Šeit bija siltums, vokālā elegance. Siltums un elegance jūtama arī brīnumainajā 3. cēliena ārijā „Zeffiretti lusinghieri” un kvartetā, kas Mocartam esot bijis īpaši nozīmīgs.
Tiju Lēvalde, Sirp, 2006. gada 6. oktobris

Kristīne Gailīte Oskara lomā parādīja kā var skanēt īsts soprāns: dzidri un skanīgi, turklāt elastīgi un svaigi. Viņa uz skatuves iemiesoja prieku, kā zvaniņš nesot vēsti sazvērniekiem.
"Helsingin Sanomat"05.08.2004

Kā Guvernante (Skrūves pagrieziens) Kristīne Gailīte tieši īstajā pakāpē spēj apvienot dzidru, noapaļotu balss skanējumu ar tēla emoconālo svārstīgumu.
Shirley Apthorp, "Financial Times", 16.06.2003